Ziņas
Pļaviņš un Šmēdiņš pēc olimpiskās bronzas izcīnīšanas uzsver milzu savstarpējo uzticību un pašaizliedzību
10.08.2012. | Autors: z/a BNS/ Gundars Galkins
 

LONDONA, Aug 10, BNS - Latvijai pirmās medaļas Londonas olimpiskajās spēlēs ceturtdien ieguvušie pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš pēc bronzas godalgu izcīnīšanas uzsvēra dueta savstarpējo uzticību un milzu pašaizliedzību, kas ļāva turnīrā apsteigt tehniski pārākas komandas.

Par sasniegto mērķi gandarītais Pļaviņš žurnālistiem teica, ka ne jau augums laukumā ir galvenais, bet gan pašaizliedzība un saticība. Pļaviņš ir pārliecināts, ka sportista karjera ir izdevusies, ja iegūta jebkāda kaluma olimpiskā medaļa. Olimpisko bronzu Pļaviņš nosauca par sportista gaitās labāko rezultātu, kā arī uzsvēra, ka neviena cita godalga nevar atsvērt olimpisko medaļu, vienalga, bronzas, sudraba vai zelta.

„Visiem sportistiem mērķis ir izcīnīt olimpiādē zelta medaļu, bet tā ir tikai viena,” teica Pļaviņš. „Ja izcīna jebkādu olimpisko medaļu, sportista karjera ir izdevusies, turklāt mums tā vēl ir tikai pusē,” dueta spēlētāju nelielo vecumu uzsvēra Pļaviņš. Viņš cer, ka daudzus Latvijā iedvesmos pieredze, ka divi cilvēki ar 1,90 metru augumu var izcīnīt olimpisko medaļu pludmales volejbolā.

„Augums nav pats svarīgākais laukumā, bet gan pašaizliedzība un savstarpējā sapratne, koncentrēšanās un saticība,” sacīja Pļaviņš. „Daudzās spēlēs [olimpiskajā turnīrā] bijām iedzinējos, bet ne reizi viens otram nepateicām ko sliktu. Tas ļoti palīdzēja,” viņš paskaidroja.

Savukārt Šmēdiņš teica, ka spēlē par bronzu pret holandiešiem Reinderu Nummerdoru/Ričardu Šuilu latvieši rādīja, ko mācēja, bet trīs setu cīņas izskaņa bija smaga. „Beigās divi vai trīs punkti bija jau bez elpas. Abas komandas gura, bet viņiem [holandiešiem] bija daudz grūtāk tempu turēt,” sīvās spēkošanās nianses atklāja Šmēdiņš. „Ļoti grūti [bija], kaut kā neticas vēl [uzvarai],” sacīja 25 gadus vecais spēlētājs.

Latvijas duetu pēc spēles telefonsarunā apsveica Valsts prezidents Andris Bērziņš, pastāstīja Šmēdiņš. Prezidents apsveicis un teicis, ka abi spēlētāji ir vēl jauni, un viss viņiem jau ir priekšā. „[Prezidents] noteikti cer uz kaut ko lielāku,” uzvaras priekā pasmaidīja Šmēdiņš.

Pļaviņš atzina, ka par izcīnīto medaļu priecājas vēl jo vairāk, jo bija karognesējs atklāšanas ceremonijā. Viņš uzskata, ka dzimtenē neviens duetam olimpiskajā turnīrā neparedzēja augstāku pozīciju par 9.vietu, taču ar veiksmes palīdzību viss izdevies ļoti labi.

„Tas bija mūsu sapnis izcīnīt olimpisko medaļu. To paveicām, un tagad dažas dienas jānomierinās, lai saprastu, ko īsti paveicām, teica 27 gadus vecais Pļaviņš, kurš pludmales volejbolu cer spēlēt līdz 40 gadu vecumam.

Pļaviņš cer, ka olimpiskā bronza veicinās lielāku valsts finansējumu sporta veidam un jauniem spēlētājiem, lai viņi varēt censties sasniegt augstus mērķus. Pļaviņš sagaida, ka kļūs vairāk pludmales volejbola spēlētāju un viņu līmenis augs, kā arī pieaugs sponsoru ieinteresētība. Londonas olimpiskās spēles Pļaviņš nosauca par sapņu turnīru, kurā palīdzēja arī veiksme. Pļaviņš uzskaitīja daudzus spēcīgus pretiniekus, kuri viņiem būtu varējuši aizšķērsot ceļu, taču turnīrā ar viņiem spēlēt nevajadzēja. Pļaviņš uz mirkli aizdomājās, ka arī pusfinālā bijušas izredzes uzveikt brazīliešus, taču tās vairs neesot vērts analizēt.

„Zvaigznes debesīs sakrita, un savas iespējas izmantojām par 100 procentiem,” pašu ieguldījumu un veiksmes faktoru turnīrā piesauca Pļaviņš, uzsverot, ka piedalīšanās olimpiāde jau ir svētki, un viņš pateicās visiem par atbalstu.

Savukārt Šmēdiņš nenoliedza, ka otrā seta sākumā situācija jau šķitusi bezcerīga, taču abi ar Pļaviņu nepadevušies, bet spēlējuši līdz galam. Uzslavēts par teicamu spēli blokā, Šmēdiņš teica, ka citas iespējas tobrīd vairs nav bijis, un vajadzējis riskēt, lai kaut ko izmainītu. Tas bijis jau pēdējās cerības mēģinājums, jo pirmā seta galotnē tika izlaista vadība.

„Mums nebija daudz iespēju, kā viņus vinnēt, pariskējām, atstājām vairāk brīvas vietas laukumā, bet viņu iecienīto uzbrukuma sitienu nosedzām,” Šmēdiņš izklāstīja izšķirošu pavērsienu otrā seta vidū. Viņš pastāstīja, ka Latvijas duetu ar labiem vārdiem atbalstījuši daudzi, tostarp nezināmi cilvēki, un tas vien uzlicis papildu atbildību un slodzi.

Pļaviņš piekrita Nummerdora teiktajam, ka otrajā setā, kad rezultāts bija 3:8, Latvijas pāris bijis gandrīz jau miris. „Sajūtas tad bija tādas.. nepatīkamas,” maigāku apzīmējumu izvēlējās Pļaviņš. „Izlaidām pirmā seta galotni, tāpēc arī otrā seta sākums neizdevās. Viņi [holandieši] bija uz viļņa. Taču apsēdāmies, vienojāmies, ko darīt. Pāris bloki, aizsardzība, un vienā mirklī spēle izlīdzinājās,” straujās izmaiņas laukumā raksturoja Šmēdiņš.

Līdzīgā spēlē izdevās uzvarēt 2.setā, bet trešajā setā holandiešu bloķētājs pagura un pretinieki uzbrukumā vairāk sāka paļauties uz māņu sitieniem, pastāstīja Pļaviņš. Tas atvieglojis spēli un izredzes uz uzvaru pieaugušas.

Sezonas beigās Pļaviņš un Šmēdiņš runās par sadarbības turpināšanas iespējām. Pašreizējā vienošanās par sadarbību bija līdz olimpiskā turnīra noslēgumam, taču abi kopā vēl spēlēs Pasaules kausa finālā, bet pēc tam lems par nākotni.

„Tagad esam uz pacēluma. Par nākotni jārunā, kad emocijas būs nosēdušās. Četri gadi kopā ir ilgs laiks,” teica Pļaviņš. Viņš paskaidroja, ka abi ar Šmēdiņu jau kļuvuši kā viena ģimene, taču ģimenes savienošana ar darbu ir grūts sadarbības veids. Pļaviņš uzsvēra, ka abi ar Šmēdiņu ir palikuši ne tikai vecāki, bet arī nosvērtāki, un nākotnes iespējas varēs izvērtēt racionāli.

Jau ziņots, ka spēlē par olimpisko spēļu bronzas medaļām Pļaviņš/Šmēdiņš ar 2:1 uzveica Nīderlandes duetu Nummerdoru/Šuilu. Latvijai tās bija pirmās godalgas olimpiskajās spēlēs, kas beigsies svētdien.

BNS, (371) 67088625, [email protected]