Piektdiena, 27.01.2023.
Latvijas sportisti olimpiādes spēlēs


1912.gadā Stokholmā olimpiskajās spēlēs Krievijas delegācijas sastāvā pirmo Haralds Blaussreizi startēja arī 28 Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāji, kuri piedalījās sacensībās vieglatlētikā, riteņbraukšanā, šaušanā, grieķu romiešu cīņā un peldēšanā.
Haralds Blauss (1885.—1945.) kļuva par pirmo rīdzinieku, kurš izcīnījis olimpisko medaļu.27 gadus vecais Āgenskalna strēlnieku biedrības pārstāvis ieguva trešo vietu šaušanā uz māla baložiem (stenda šaušanā). Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Blauss kļuva par daudzkārtēju Latvijas čempionu šaušanā un daiļslidošanā.


1924.gadā
Parīzē Latvija debitēja olimpiādes spēlēs. Sacensībās boksā, futbolā, grieķu romiešu cīņā, riteņbraukšanā, svarcelšanā un vieglatlētikā piedalījās 37 sportisti — tā bija Latvijas lielākā delegācija starpkaru posmā. Visaugstākās — 5.vietas — izcīnīja svarcēlājs Jānis Leilands un cīkstonis Jānis Polis.

1928.gadā Amsterdamā Latvijas delegācijā pirmo reizi bija iekļautas dāmas: vieglatlētikas sacensībās piedalījās sprintere Zigrīda Liepiņa un diska metēja Elfrīda Karlsone. Vislabāk atkal startēja svarcēlājs Kārlis Leilands — 4.vieta.

1932.gadā Losandželosā Latviju pārstāvēja tikai divi sportisti, jo ceļš bija ļoti dārgs. 27 gadus vecais Jānis Daliņšvalmierietis Jānis Daliņš (1904.—1978.) izcīnīja pirmo olimpisko medaļu neatkarīgajai Latvijai. Soļošanas sacensībās 50 km distancē viņš finišēja otrajā vietā. Sportista karjeras laikā Daliņš septiņas reizes laboja pasaules rekordus un 1934.gadā uzvarēja pirmajā Eiropas vieglatlētikas čempionātā.

1936.gadā Berlīnē Latvijas sportisti pirmo reizi izcīnīja divas medaļas. Grieķu romiešu cīņā svara kategorijā līdz 87 kg Edvīns Bietags ieguva otro vietu, bet soļotājs Adalberts Bubenko finišēja trešais 50 km distancē.

1940.gada pavasarī SOK konstatēja, ka karadarbības dēļ nav iespējams sarīkot XII olimpiādes spēles Helsinkos. Jūnijā Padomju Savienības karaspēks okupēja Baltijas valstis un Latvija tika pretlikumīgi iekļauta PSRS sastāvā. Tika pārtraukta arī Latvijas Olimpiskās komitejas darbība. Turpmākos 48 gadus latviešu sportisti starptautiskajā arēnā varēja startēt tikai zem svešiem karogiem.

1947.gadā Vācijā tika nodibināta «Latviešu olimpiskā komiteja emigrācijā». Tās sastāvā darbojās bijušie LOK vadītāji Jānis Dikmanis un Alfreds Bērziņš, olimpiādes spēļu sudraba medaļas ieguvējs Jānis Daliņš. Komiteja mēģināja panākt, lai trimdas sportisti varētu piedalīties XIV olimpiādes spēlēs Londonā. Taču SOK vadība lūgumu noraidīja.

1952.gadā Helsinkos Latvijas sportisti pirmo reizi startēja Padomju Savienības komandas sastāvā. Sudraba medaļas izcīnīja lielvalsts basketbola izlase, kurā spēlēja arī Maigonis Valdmanis. Turpmākajos gados Latvijas basketbolisti PSRS izlases sastāvā izcīnīja četras olimpiskās zelta un 10 sudraba medaļas — vairāk nekā citu sporta veidu pārstāvji.

1956.gadā Melburnā šķēpa metēja Inese Jaunzeme kļuva par pirmo olimpisko čempioni Latvijas sporta Inese Jaunzemevēsturē. 24 gadus vecā rīdziniece uzvarēja ar olimpisko rekordu — 53,86 m. Ar medaļām mājup atgriezās visi pieci Latvijas pārstāvji Padomju Savienības izlasē — sudraba medaļas izcīnīja basketbolisti Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Maigonis Valdmanis, kā arī svarcēlājs Vasilijs Stepanovs.

1960.gadā Romā Latvijas sportists pirmo reizi izcīnīja divas medaļas — paukotājs Bruno Habarovs bija trešais individuālajās un komandu sacensībās. Savu trešo olimpisko sudraba medaļu izcīnīja basketbolists Maigonis Valdmanis. Par olimpisko čempionu 1500 m peldējumākļuva Rīgā dzimušais Austrālijas pārstāvis Jānis (Džons) Konrads, kurš izcīnīja arī bronzas medaļas 400 m peldējumā un stafetē. Sudrabu Austrālijas stafetes komandas sastāvā ieguva Jāņa māsa Ilze Konrade.

1964.gadā Tokijā PSRS izlases sastāvā startēja 15 Latvijas sportistu — PSRS laiku rekords. Par olimpiskajiem čempioniem kļuva Rīgas komandas Radiotehniķis volejbolisti Ivans Bugajenkovs un Jānis LūsisStaņislavs Lugailo. Savu trešo olimpisko sudrabu izcīnīja basketbolisti Valdis Muižnieks un Jānis Krūmiņš.

1968.gadā Mehiko olimpiskā čempiona titulu ieguva viens no izcilākajiem šķēpa metējiem vieglatlētikas vēsturē Jānis Lūsis. 29 gadus vecais favorīts pēdējā metienā sasniedza olimpisko rekordu (90,10 m). Par divkārtēju olimpisko čempionu kļuva volejbolists Ivans Bugajenkovs, par čempioni — arī volejboliste Tatjana Veinberga.

1972.gadā Minhenē šķēpa metējs Jānis Lūsis izcīnīja otro vietu, kļūdams par pirmo un pagaidām vienīgo Latvijas sportistu, kura kolekcijā ir visas trīs olimpiskās medaļas (Tokijā bija bronza).

1976.gadā Monreālā par divkārtēju olimpisko čempioni kļuva Latvijas visu laiku izcilākā basketboliste Uļjana Uļjana SemjonovaSemjonova. PSRS izlasē spēlēja un Rīgas TTT dažus gadus pārstāvējusī Tamāra Dauniene.

1980.gadā Maskavā Latvijas sportisti izcīnīja olimpisko medaļu rekordražu — 13 godalgas! 21 gadu vecais ventspilnieks Dainis Kūla kļuva par trešo Latvijas šķēpa metēju — olimpisko čempionu (91,20 m). Komandu sastāvos par čempioniem kļuva basketboliste Uļjana Semjonova, burātājs Aleksandrs Muzičenko un volejbolists Pāvels Seļivanovs. Trīs medaļas izcīnīja peldētājs Arsens Miskarovs — sudrabu 100 m brasā un 4x100 m kombinētajā stafetē, bronzu 200 m brasā. Pirmo un vienīgo reizi vasaras spēlēs Latvijas sportisti veidoja veselu PSRS komandu. Airēšanā četriniekā ar stūrmani Žoržs Tikmers, Artūrs Garonskis, Dimants Krišjānis un Dzintars Krišjānis (stūrmanis Juris Bērziņš) izcīnīja sudraba medaļas. Bronzas medaļa džudistam Aleksandram Jackēvičam.

1984.gadā Losandželosā Padomju Savienības komanda nepiedalījās politisku iemeslu dēļ, tāpēc starts tika liegts arī daudziem Latvijas pārstāvjiem. ASV izlases sastāvā par olimpisko čempionu kļuva volejbolists Aldis Bērziņš.

1988.gadā Seulā XXIV olimpiādes spēlēs par čempioniem kļuva kanoe airētājs Ivans Klementjevs (1000 m), šāvējs Afanasijs Kuzmins (ātršaušanā ar pistoli) un vingrotāja Natālija Laščonova (komandu sacensībās). PSRS basketbola izlases sastāvā zelta medaļu ieguva arī basketbolists Igors Miglinieks.

Deviņās spēlēs zem Padomju Savienības sarkanā karoga Latvijas sportisti izcīnīja 16 zelta, 27 sudraba un 9 bronzas medaļas. No tām lielākā daļa (11—23—4) iegūtas komandu sporta veidos, startējot kopā ar partneriem no Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas un citām PSRS daļām. Visvairāk medaļu iegūts basketbolā (4—11—0), volejbolā (5—3—0) un vieglatlētikā (3—2—3).

1992.gadā Barselonā neatkarību atguvušo Latviju pārstāvēja 34 sportisti, kuri piedalījās sacensībās 14 Ivans Klemetjevssporta veidos. Pa sudraba medaļai izcīnīja Seulas spēļu čempioni Ivans Klementjevs (kanoe airēšanā 1000 m distancē) un Afanasijs Kuzmins (ātršaušanā). Bronzas medaļu riteņbraukšanas grupas braucienā izcīnīja Dainis Ozols. Afanasija Kuzmina izcīnīja pirmo medaļu atjaunotajai Latvijai. 

1996.gadā Atlantā startēja līdz šim lielākā Latvijas delegācija — 47 sportisti piedalījās sacensībās 13 sporta veidos. Medaļa gan bija tikai viena. Savu trešo olimpisko godalgu — sudraba — izcīnīja kanoe airētājs Ivans Klementjevs.Viņš kļuva par visu laiku bagātāko Latvijas olimpieti: zelts un divi sudrabi.

2000.gadā Sidnejā vingrotājs Igors Vihrovs uzvarēja sacensībās brīvajās kustībās, kļūdams par pirmo Igors Vihrovsolimpisko čempionu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Sudraba medaļu 50 km soļojumā izcīnīja Aigars Fadejevs, bronzu — džudists Vsevolods Zeļonijs.

2004.gadā Atēnās tika sasniegts neatkarīgās Latvijas delegācijas rekords — četras medaļas! Visas bija no sudraba — otrās vietas izcīnīja vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko (lēcienā), svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, pieccīņniece Jeļena Rubļevska un šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis. Turklāt Rubļevska kļuva par pirmo dāmu, kas olimpisko medaļu ieguvusi startēdama zem Latvijas karoga. Savās septītajās olimpiādes spēlēs startēja šāvējs Afanasijs Kuzmins (absolūtais Latvijas rekords), bet ceturtajās — vieglatlēte Valentīna Gotovska (dāmu rekords).