Piektdiena, 27.01.2023.
Pekina 2008

Olimpiskās spēles

XXIX Olimpiādes spēles no 8. – 24.augustam notiks Ķīnnas Tautas Republikas galvaspilsētā Pekinā. Atklāšanas ceremonija pēc Ķīnas laika notiks astoņos vakarā, 2008.gada 8.augustā (08-08-08-08).
Spēlēs piedalīsies aptuveni 10 500 sportistu, kuri sadalīs 302 medaļu komplektus, 28 sporta veidos.

Olimpiskās pilsētas

Pekina būs galvenā Olimpisko spēļu norises vieta
Honkongā - Jāšanas sporta sacensības
Qingdao - burāšanas sacensības
Tjandziņā - futbola priekšsacīkstes
Šenjangas -  futbola priekšsacīkstes
Qinhuangdao -  futbola priekšsacīkstes

Olimpiskie stadioni.
Lielākā daļa sacensību notiks Pekinas “Zaļajā parkā”. Tas ir speciāli izveidots parks Pekinas centrā, kurā atradīsies 10 galvenie Olimpisko spēļu stadioni.

Pekinas nacionālais stadions
– Olimpisko spēļu centrālais stadions atrodas “Zaļā parka” centrā. Tas ir veidots putna ligzdas formā, tāds ir arī tā nosaukums - Birds Nest (putna ligzda). Stadionā paredzēts 91 000 sēdvietu, kurā skatītāji vēros vieglatlētikas un futbola sacensības.

Pekinas nacionālais ūdenssporta centrs Šajā centrā norisināsies peldēšanas, niršanas, ūdenspolo un sinhronās peldēšanas sacensības.

Centra celtniecība tika sākta vienā dienā ar Pekinas nacionālā stadiona celtniecību - 2003.gada 24.decembrī. Tas atrodas tikai pārsimts metru attālumā no stadiona. Tajā ir 17 000 sēdvietu.

“Zaļajā Parkā” atrodas arī:
Nacionālais iekštelpu stadions
Tenisa centrs

Olimpiskais sporta stadions
Olimpiskā sporta zāle, kurā norisināsis handbola sacīkstes,
Ying Tung peldbaseins
Paukošanās halle, kurā norisināsies arī modernās pieccīņas sacensības,
Florbola halle
Loka šaušanas sacensību laukums.

Kopumā Pekinā Olimpiskās spēles risināsies vairāk nekā 30 vietās.

Dainis CAUNE
Žurnāla „Sports” galvenais redaktors
PEKINA – Ķīnas galvaspilsēta

Šis raksts ir publicēts žurnāla Sports 2007.gada 22.novembra numurā.
Pilnu raksta saturu varat izlasīt
www.sporto.lv

Bija Ķīnas mūris, pēc tam tika aizvilkti izolācijas, dzelzs un jucekļa priekškari. Arī šodienas Ķīna tiek sargāta, un tās aizkars ir laipns smaids. Valsts, kurā dzīvo piektā daļa (gandrīz 1,3 miljardi) pasaules iedzīvotāju un kurā civilizācija eksistē vismaz 5000 gadu, nevar atklāties pat mēnešiem ilga ceļojuma laikā. To pašu var teikt par nākamo olimpisko spēļu galvaspilsētu Pekinu, kas ar saviem 14 miljoniem iedzīvotāju aizņem aptuveni ceturto daļu Latvijas teritorijas.

Lielā mūra iekarošana
Zinot, ka tikai pirms trīsdesmit gadiem Ķīnā beidzās maoistu izraisītais haoss, un redzot šodienas Pekinas smaidu, kurā mirdz platas maģistrāles - pilnas ar jauniem auto, un arhitektūra, kas darītu godu jebkurai Rietumu metropolei, mute paliek vaļā un kādu brīdi negrib vērties ciet. Jums vēl vajadzīga vēsture?! Lūdzu, senā (celta 1406. gadā) imperatoru citadele, kas ir lielākais vēsturiskais koka ansamblis pasaulē (8707 būves!) -  Aizliegtā pilsēta, kurai cauri gāžas nemitīgas ekskursantu straumes. Lūdzu, Lielais Ķīnas mūris, kas beidzot ir iekarots pilnīgi un galīgi. To izdarījuši vispasaules tūristi, kuru vidū vairākums ir paši ķīnieši.

No 5000 km garās būves (mūris celts no 1368. līdz 1644. gadam) Pekinai tuvākais posms vijas kalnos aptuveni divu stundu brauciena attālumā no pilsētas centra un noteikti būs olimpiešu brīvdienu plānos. Ar īpašām izjūtām šo vietu atcerēsies riteņbraucēji, kam pēc starta pilsētā cīņā par olimpiskajām medaļām desmit reizes nāksies dzīties augšā līdz Lielajam mūrim, katra apļa desmit kilometru nemitīgā kāpumā, pārvarot 400 vertikāles metrus.

Mao skats
Gribat izjust jaunāko laiku vēsturi? Tjaņaņmiņa laukums, kuru ķīnieši (droši vien gluži pamatoti) uzskata par lielāko pasaulē un kas parasti gan atvērts tikai pa dienu, jūs gaida. Jā, te nu sarkanās krāsas netrūkst un jūt arī totalitārisma dvesmu. Vienā pusē sarkankarogots Tautas Sapulces nams, otrā - Ķīnas Revolūcijas vēstures muzejs. No sava portreta pie Debesu miera vārtiem pats Mao noraugās uz visu laukumu un savu mauzoleju tā pretējā galā. Bet galu galā tieši viņš šajā vietā 1949. gada 1. oktobrī pasludināja Ķīnas Tautas Republiku, kas joprojām ne tikai eksistē, bet izraisa apbrīnu gan Rietumos, gan Austrumos ar savu pēdējā laika straujo ekonomisko attīstību.

Citādi Lielā stūrmaņa un Priekšsēdētāja klātbūtni diendienā var manīt tikai uz nauda zīmēm un suvenīru tirgotavās. Tomēr jūtams, ka pekinieti nav pieklājīgi iztaujāt par viņa attieksmi pret Mao. Katrā ziņā pekinietī nevar saskatīt mūsu totalitārisma laiku atspulgu, kad cilvēks jutās nomākts, pelēkāks par peli un baidījās no saskarsmes ar ārzemniekiem. Ķīnietis ir draudzīgs. Ja arī viņš nerunā vai negrib runāt, viņš smaida. Bet no ielu tirgotājiem izvairīties var, tikai pašam uzliekot sfinksas masku.

Ražot, ražot un ražot...
Darbdienu rīti Pekinā sākas ar policistu svilpju treļļiem. Maģistrālo ielu krustojumus regulē viens policists un četri uniformēti viņa palīgi vienlaikus. Plus luksofori. Viens krustojuma centrā kopā ar trejaču gaismām diriģē visu satiksmi, četri ielu malās organizē riteņbraucēju plūsmu. Mašīnas sešās rindās uz vienu pusi, sešās uz otru - kilometru kilometriem gāžas milzu straumē, ved ķīniešus organizēt, rīkot, darbināt, būvēt, ražot, ražot un ražot...

Blakus ir septītā, nereti vēl platāka josla, pa kuru veļas divriteņu gūzma. Ir starp tiem arī moderni akumulatoru motorolleri, tomēr absolūtajā vairākumā - vienkārši veci divriteņi.

Pekinā, izņemot dažus virzienus, jo esi tālāk no centra, jo dziļāk rūpniecības rajonos. Pilsētu savrupmāju un vasarnīcu vietā ielenc fabriku korpusi un dūmeņu dūres. Turklāt šauro sānieliņu tūkstošos, kas cenšas slēpties aiz Pekinas smaida, ļaudis ziemās silda Godmaņa krāsniņas, kas tiek kurinātas ar akmeņoglēm.

Vējš Pekinā ir rets viesis, un saule jau no paša rīta sev uzmet tādu kā miglas plīvuru. Pēc četriem pēcpusdienā olimpiskā galvaspilsēta iegrimst dīvainā krēslā un tu atceries gāzmasku viesnīcas numurā. Varbūt tā un kabatas lukturītis naktsskapīša atvilktnē nav domāta tikai ugunsgrēka gadījumam?!

Saule un migla...

Pekinas olimpisko spēļu organizācijas komitejas (BOCOG) pārstāvji norāda, ka vairāk tā ir migla, nevis smogs. Patiesi, pēc četrām dienām saule atkal pilsētu rāda košu kā uz pastkartes. Tomēr piesārņojuma klātbūtni nevar noliegt, un pekinieši problēmas nopietnību apzinās.

Ķīnas NOK viceprezidents un SOK Izpildkomitejas loceklis Zaigins Ju stāsta, ka, tiklīdz kāds olimpiskais objekts nodots ekspluatācijā, tajā sāk darboties automātiska apkārtējās vides parametru mērstacija, kas rezultātus ikdienu sūta uz SOK, tie pieejami arī ikvienai NOK. Galvenokārt tie jau tagad esot apmierinoši un spēļu laikā būšot vēl labāki. Kā tas tiks panākts? Amatpersonas atbild ar pašsaprotamu smaidu.

Būtībā smogs (cerēsim gan, ka tā tiešām nākamā gada karstajā augustā nebūs) visvairāk ietekmēs vieglatlētus, riteņbraucējus un airētājus - tos, kuri garās distancēs sacenšas brīvā dabā. Slēgtajās bāzēs ideāls mikroklimats tiks nodrošināts nešaubīgi. Tomēr diezin vai bija prāta darbs, pakļaujoties maģisko astotnieku masu psihozei, 2008. gada spēļu atklāšanu izsludināt astotā mēneša astotās dienas astotās vakara stundas astotajā minūtē, tādējādi dalībniekus pakļaujot neizbēgamajai augusta tveicei.