Olimpiskās cermonijas

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas

Atklāšanas ceremonijas galvenās sastāvdaļas ir:

1. Valstu delegāciju parāde. To tradicionāli ievada Olimpisko spēļu dzimtenes Grieķijas delegācija. Citu valstu pārstāvji seko alfabēta kārtībā, parādi noslēdz rīkotājvalsts komanda. Pirmo reizi delegāciju parāde, kad sportisti svinīgi iesoļoja olimpiskajā arēnā aiz savas valsts karogiem, notika 1908. gadā Londonas olimpiādes spēlēs;

2. Olimpiskā karoga ienešana. Karogu tradicionāli ienes rīkotājvalsts slavenākie sportisti vai citas leģedāras personības. 

3. Skanot Olimpiskajai himnai Olimpiskais karogs tiek pacelts mastā. Olimpiskā himna pirmo reizi tiek atskaņota 1960. gadā Romas Olimiādē. Himnas pamatā ir grieķu komponista Spirosa Samarasa 1896. gadā sacerētā mūzika. Teksta autors ir Kostass Palamass. 

4. Sportistu, tiesnešu, treneru zvēresti. Sportista zvērests pirmo reizi tika dots VII olimpiādes spēlēs Antervepnē 1920. gadā. Tiesnešu un offocoālo personu zvērests - XX olimpiādes spēlēs Minhene 1972. gadā. Treneru zvērests pirmo reizi tika dots I pasaules jaunatnes olimpiādē 2010. gada Singapūra. 

5. Olimpiskās lāpas iedegšana. Olimpiskās uguns stafetes pēdējos posmus parasti veic rīkotājvalsts spožākās sporta zvaigznes. 

6. Paziņojums par spēļu atklāšanu. Olimpiskā harta paredz, ka spēles atklāj rīkotājvalsts augstākā amatpersona.

Galvenā loma spēļu atklāšanā ir sportistiem.  Aiz savu valstu karogiem tie svinīgi soļo skatītāju priekšā . 

Pēc oficiālās ceremonijas seko mākslinieciskā programma ar krāšņiem kostīmiem, dejošanu, dziedāšanu un mūziku, kas noslēdzas ar krāšņu un vērienīgu uguņošanu. 

Olimpiskais zvērests 

Tradicionāls rituāls olimpisko spēļu laikā. 

Olimpiskā zvēresta tekstu 1913. gadā izstrādāj Pjērs de Kubertēns, kurš ierosināja atdzīvināt antīkajās olimpiskajās spēlēs pieņemto zvēresta rituālu (antīko spēļu dalībnieki zvērēja pie Zeva altāra). 

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā visu sportistu vārdā zvērestu dod tās valsts pārstāvis, kuras teritorijā notiek spēles. Pirmo reizi zvērests tika dots VII olimpiādes spēlēs Antverpenē 1920. gadā. Zvēresta laikā sportists stāv tribīnē olimiskā stadiona laukumā, līdzās olimpiskajam karogam. 

Olimpiskā zvēresta teksts: "Visu sportistu vārdā apsolu, ka mēs piedalīsimies šajās spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā."

Kopš 1972. gada (XX Minhene) arī viens tiesnesis visu tiesnešu un ofociālo personu vārdā dod olimpisko zvērestu: "Visu tiesnešu un oficiālo personu vārdā apsolu, ka šajās spēlēs mēs pildīsim savs pienākmus pilnīgi objektīvi, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem notiek sacensības, īsteni sportiskā garā."

2010. gadā Pasaules Jaunatnes olimpiādē Singapūra pirmo reizi zvērestu deva viens treneris visu treneru vārdā: "Visu treneru vārdā un citu komandas locekļu vārdā apsolu, ka mēs šajās spēlēs apņemamies nodrošināt, ka sportiskais gars un godīgas spēles princips tiks pilnībā ievērots un pārstāvēts saskaņā ar Olimpisma paustajām idejām un principiem."

Apbalvošanas ceremonija

Uz apbalvošanas ceremoniju tiek aicināti pirmo trīs vietu ieguvēji.Viņi saņem olimpiskās medaļas un ziedus, mastā paceļ sportistu pārstāvēto valstu karogus, tiek atskaņota čempiona himna. 

Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs Latvijas himna skanēja 2000.gadā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, kad Latvijas vingrotājs Igors Vihrovs izcīnīja olimpisko zelta medaļu. 

2008. gada Pekinas un 2012. gadā Londonas olimpiādes spēlēs Latvijas valsts himna skanēja par godu Mārim Štrombergam divkārtējam olimpiskajam čempionām BMX riteņbraukšanā. 

Antīkajās Olimpiskajās spēlēs uzvarētājus apbalvoja ar olīvkoka zaru vainagiem. Mūsdienu olimpiskajās spēlēs trīs labākie sportisti tiek apbalvoti ar zelta, sudraba un bronzas medaļām. Uzvarētāja medaļa tike izgatavota no sudraba un tai jābūt pārklātai vismaz ar 6 gramiem tīra zelta.

Pirmie astoņi sportisti saņem Olimpisko spēļu goda rakstus. 

Pirms tika noteikts, kāda balva jāpasniedz uzvarētājam, ne vienmēr pirmo trīs vietu ieguvējiem tika pasniegtas zelta, sudraba un bronzas medaļas. 1896.gada spēlēs Atēnās nebija zelta medaļu - uzvarētājs saņēma sudraba medaļu, bet otrās vietas ieguvējs - bronzas. 1900.gada olimpiādes spēles Parīzē sakrita ar Pasaules Izstādi, un uzvarētājus apbalvoja nevis ar piemiņas plāksnēm vai mākslas darbiem. Kopš 1908.gada spēlēm Londonā medaļām ir noteikti standarti.

Olimpiādes spēļu medaļām jāatbilst SOK noteiktajiem standartiem. No 1928. līdz 1968.gadam uz medaļas vienas puses bija attēlota Nike - uzvaras dieviete grieķu mitoloģijā, bet uz otras - sportists, ko pūlis nes uz saviem pleciem. 1972.gadā tika pieņemts lēmums, ka turpmāk joprojām uz vienas medaļas puses jābūt attēlotai uzvaras dievietei, bet otras puses dizainu veido spēļu rīkotāji.

Ziemas olimpisko spēļu medaļas netiek pakļautas striktiem ierobežojumiem. Spēļu rīkotāju komiteja var mainīt medaļu izskatu katrām spēlēm. Šo medaļu izskats ir daudz interesantākas, jo var tikt veidotas no dažādiem materiāliem, piemēram, kristāla, granīta.

Paaugstinājums tiek izmantots medaļu pasniegšanas ceremonijās, pirmo reizi tas parādījās Leikplesidas spēlēs 1932.gadā.

Apbalvošanas ceremonijas vienmēr ir saviļņojoši pasākumi. Lai arī sportistu pavadītais laiks uz paaugstinājuma ir ļoti īss, salīdzinot ar laiku, kas tika prasīts, lai tiktu uz tā, publikas apbrīna un sajūsma saldina viņu uzvaras mirkli un iespējams ir patīkamākais atalgojums.

Atēnas 1896	Parīze 1900	Santluisa 1904	Londona 1908	Stokholma 1912
Antverpa 1920	Šamonīk 1924	Parīze 1924	Amsterdama 1928	Sanktmorica 1928
Leikpleisida 1932	Losandželosa 1932	Berlīne 1936	Garmiša - Partenkirhene 1936	Londona 1948
Sanktmorica 1948	Helsinki 1952	Oslo 1952	Kortina d'Ampeco 1956	Melburna 1956
Stokholma 1956	Roma 1960	Skvoveli 1960	Insbruka 1964	Tokija 1964
Grenoble 1968	Mexiko 1968	Minhene 1972	Sapporo 1972	Insbruka 1976
Monreāla 1976	Leikpleisida 1980	Maskava 1980	Losandželosa 1984	Sarajeva 1984
Kalgari 1988	Seula 1988	Albervila 1992	Barselona 1992	Lillihamera 1994
Atlanta 1996	Nagano 1998	Sidneja 2000	Soltleiksitija 2002	Atēnas 2004
Turīna 2006	Pekina 2008	Vankūvera 2010	Londona 2012	Soči 2014
Rio 2016	Phjončhana 2018

Noslēguma ceremonija

Noslēguma ceremonijas sākumā stadionā ienes visu dalībsalstu karogus. Saskaņā ar tradīciju, kas sākās Melburnas spēlēs 1956.gadā. 

Demonstrējot olimpiskās kustības vienotību, sportisti stadionā ierodas kopā, nevis savu valstu delegāciju sastāvā. 

Ceremonijas laikā olimpiso karogu nolaiž un nodod nākamo spēļu rīkotājpilsētas mēram. Tiek nodzēsta olimpiskā lāpa. 

Saskaņā ar Olimpisko hartu spēles par slēgtām pasludina SOK prezidents.

Olimpiskais pamiers

Olimpiskās spēles saistās ne tikai ar sportu, bet arī ar miera ideju. 

Šī saistība ir radusies senajā Grieķijā, kur sacensību laikā tika izsludināts pamiers, un tika pārtraukta visa veida kara darbība.Neviens nedrīkstēja ierasties Olimpijā ar ieročiem, un stadionā karojošo valstu pārstāvji sacentās savā starpā tāpat kā visi citi.

Olimpiskais pamiers ir Senās Grieķijas un mūsdienu tradīcija, tas ir kas vairāk par aicinājumu uz īsu brīdi pārtraukt konfliktus. Mūsdienās, kopš olimpisko spēļu atjaunošanas 1896. gadā, tās tiek uztvertas kā miera un sporta svētki visai pasaulei. 

Mūsdienās olimpiskais pamiers pauž cilvēces vēlmi veidot pasauli, kas balstās uz godīgas konkurences, humānisma, brālības un iecietības principiem, tādejādi ceļot tiltu starp seno tradīciju un mūsdienas pasaules lielajiem izaicinājumiem - miera saglabāšanu pasaulē, dialogu starp dažādām kultūrām, saprašanos un sadarbību starp tautām.