Olimpiskās spēles

Olimpiādes spēles

Olimpiskās spēles - sporta svētki, kur ik pēc 4 gadiem pulcējas pasaules labākie sportisti, lai godīgās sacensībās mērotos spēkiem un noskaidrotu labāko. 

Olimpiskās spēles rīko vasaras un ziemas sporta veidos. Tās organizē katru reizi cita pilsēta kāda no pasaules valstīm. 

Olimpiāde ir četru gadu cikls starp olimpiskajām spēlēm. Olimpiāde sākas ar olimpiādes spēlēm. 

Kopš 1896.gada rīko Olimpiādes spēles (vasarā).

Kopš 1924.gada rīko Ziemas olimpiskās spēles (ziemā).

Olimpiskajās spēlēs sacensības notiek starp sportistiem un komandām, nevis valstīm. Katru valsti vienā sporta veidā un disciplīnā var pārstāvēt ierobežots sportistu skaits, tomēr katrai Nacionālajai Olimpiskajai komitejai ir garantētas tiesības būt pārstāvētai Olimoskajās spēlēs.

Olimpiāžu dzimtene ir Senā Grieķija un tāpēc olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā vienmēr pati pirmā stadionā ienāk Grieķijas komanda. 

Pirmās Olimiskās spēles notika 1896. gadā Atēnās (Grieķija). 

Pasaules karu dēļ nav notikušas VI (1916.g), XII (1940.g) un XIII (1944.g) olimpiādes spēles. 

Vienīgā valsts, kura piedalījusies pilnīgi visās Olimpiskajās spēlēs ir Šveice. 

Olimpisko spēļu sacensības rīko Starptautiskās sporta federācijas (piem. vieglatlētikas sacensības organizē Starptautiskā vieglatlētikas federācija, utt.).

Palielinoties dalībvalstu un sportistu skaitam, sarīkot olimpiādes spēles kļūst arvien grūtāk. Tāpēc SOK pieņēma lēmumu ierobežot spēļu dalībnieku skaitu - ne vairāk kā 10 000 sportistu. Starptautiskās federācijas izstrādā kritērijus pēc kuriem tiek noteikti olimpisko spēļu dalībnieki, kā arī rīko kvalifikācijas sacensības.

Sacensības Olimpiādes spēlēs Atēnās (1896.) notika 9 sporta veidos un 43 disciplīnās, kurās startēja tikai vīrieši. Sievietes pirmo reizi startēja II Olimpiādes spēlēs Parīzē 1900.g. 

XXVIII Olimpiādes spēleēs Atēnās (2004) progrmmā bija iekļautas sacensības 28 sporta veidos 301 disciplīnās.

XXXI Olimpiādes spēles Riodežaneiro (Brazīlija) 2016. gadā sacensību programmā 42 sporta veidi 306 disciplīnas. 

Olimpiādes spēļu programmā vīriešu sacensības var iekļaut, ja ar šo sporta veidu nodarbojas vismaz 75 valstīs un 4 kontinentos, bet sieviešu sacensības var iekļaut, ja ar šo sporta veidu nodarbojas vismaz 40 valstīs 3 kontinentos.

Kāpēc disciplīnu vairāk nekā sporta veidu? Tāpēc, ka vienā sporta veidā var būt vairākas disciplīnas. Piemēram vieglatlētikā - tāllēkšana, šķēpa mešana, skriešana, soļošana utt.

Olimpiādes spēles

Spēļu

kārtas

skaitlis

Spēļu logo

 

Norises pilsēta

Valsts

Gads    

Disciplīnu skaits

Dalīb-valstis

Sportisti

I

Atēnas

Grieķija

1896

43

14

245

II

Parīze

Francija

1900

86

19

1078

III

Sentlūisa

ASV

1904

89

13

689

IV

Londona

Lielbritānija

1908

107

22

2035

V

Stokholma

Zviedrija

1912

102

28

2437

VI

 

-

 -

1916

-

-

-

VII

Antverpene

Beļģija

1920

152

29

2607

VIII

Parīze

Francija

1924

126

44

2972

IX

Amsterdama

Nīderlande

1928

109

46

2884

X

Losandželosa

ASV

1932

117

37

1333

XI

Berlīne

Vācija

1936

129

49

3936

XII

 

-

 -

1940

-

-

-

XIII

 

-

 -

1944

-

-

-

XIV

Londona

Lielbritānija

1948

136

59

4092

XV

Helsinki

Somija

1952

149

69

5429

XVI

Melburna

Austrālija

1956

151

67

3337

XVII

Roma

Itālija

1960

150

83

5313

XVIII

Tokio

Japāna

1964

163

93

5133

XIX

Mehiko

Meksika

1968

172

112

5498

XX

Minhene

Vācija

1972

195

121

7121

XXI

Monreāla

Kanāda

1976

198

92

6043

XXII

Maskava

Krievija

1980

203

80

5283

XXIII

Losandželosa

ASV

1984

221

140

6802

XXIV

Seula

Dienvidkoreja

1988

237

159

8473

XXV

Barselona

Spānija

1992

257

169

9368

XXVI

Atlanta

ASV

1996

271

197

10332

XXVII

Sidneja

Austrālija

2000

300

199

10651

XXVIII

Atēnas

Grieķija

2004

301

202

11099

XXIX 

Pekina

Ķīna 

2008

302

204

10942

XXX

Londona 

Lielbritānija

2012

302

204

10768

XXXI

Riodežaneiro

Brazīlija

2016

306

205

10500

Ziemas Olimpiskās spēles

Olimpiskās  spēles ziemā tiek rīkotas kopš 1924.gada.

Pirmais ziemas sporta veids, kura izcīnīja Olimpiskā čempiona titulu, bija daiļslidošana, kas 1908.gada vasarā tika iekļauta IV Olimpiādes spēļu programmā. 1920. gadā VII Olimpiādes spēlēs bija iekļauts arī hokeja turnīrs. 1924.gada ziemā tika "izmēģināta" Starptautiskā sporta nedēļa veltīta VIII Olimpiādes spēlēm Parīzē, kura vēlāk (ar atpakaļejošu datumu) ieguva I Ziemas olimpisko spēļu kārtas numuru. 

I Ziemas Olimpiskās spēles Francijas pilsētā Šamonī sacensības notika piecos sporta veidos, piedalījās 16 valstu pārstāvji. Tā bija arī Latvijas komandas debija, kurās piedalijās ātrslidotājs Arnolds Rumba un slēpotājs Roberts Plūme. 

Ziemas olimpisko spēļu pirmsākumā bija paredzēts, ka tās notiks tajā pašā valstī, kur Olimpiādes spēles. No šīs domas nācās atkāpties jau  II ziemas Olimpiskajās spēlēs, jo diemžēl Holandē nebija iespējams tās sarīkot.

Līdz 1992.gadam ziemas un vasaras olimpiskās  spēles notika vienā gadā.

Ziemas olimpisko spēļu programmā var iekļaut sporta veidu, ar kuru nodarbojas vismaz 25 valstis trijos kontinentos.

Ziemas olimpiskās spēles

Spēļu

kārtas

skaitlis

 Spēļu logo

 

Norises pilsēta

Valsts

Gads

 

Disciplīnu skaits

 

Dalīb-valstis

 

Sportisti

I

Šamoni

Francija

1924

16

16

258

II

Sanktmorica

Šveice

1928

14

25

464

III

Leikplesida

ASV

1932

4

17

252

IV

Garmiša Partenkirhene

Vācija

1936

17

28

668

V

Sanktmorica

Šveice

1948

22

28

669

VI

Oslo

Norvēģija

1952

22

30

694

VII

Kortina d'Ampeco

Itālija

1956

24

32

820

VIII

Skvovelija

ASV

1960

27

30

665

IX

Insbruka

Austrija

1964

34

36

1091

X

Grenoble

Francija

1968

35

37

1158

XI

Saporo

Japāna

1972

35

35

1006

XII

Insbruka

Austrija

1976

37

37

1123

XIII

Leikplesida

ASV

1980

38

37

1072

XIV

Sarajeva

Bosnija un Hercogovina

1984

39

49

1274

XV

Kalgari

Kanāda

1988

46

57

1423

XVI

Albērvila

Francija

1992

57

64

1801

XVII

Lillehammere

Norvēģija

1994

61

67

1739

XVIII

Nagano

Japāna

1998

68

72

2305

XIX

Soltleiksitija

ASV

2002

78

77

2399

XX

Turīna

Itālija

2006

84 

80

2508

XXI

Vankuvera 

Kanāda

2010

86

82

2566

XXII

Soči

Krievija

2014

98

88

2800

XXIII

Phjončhana

Dienvidkoreja

2018

102

92

 2963

Sportistu dalība olimiskajās spēlēs

Piedalīties olimpiskajās spēlēs ir visu sportistu augstākais mērķis.

Lai piedalītos olimpiskajās spēlēs, sportistiem jāievēro Olimpiskās hartas un pārstāvētā sporta veida Starptautiskās sporta federācijas noteikumi.

Starptautiskās federācijas rīko kvalifikācijas sacensības, bet Starptautiskā olimpiskā komiteja atbild par sportistu pieteikšanu spēlēm.

Ja sportists ir divu valstu pilsonis, viņš var izvēlēties zem kuras valsts karoga startēt. Bet, ja atlēts jau ir pārstāvējis kādu no valstīm olimpiskajās spēlēs vai kādā citā lielā sporta pasākuma, tad viņš nevar sacensties kā otras valsts pilsonis trīs gadus.

 

Līdzdalībai olimpiskajās spēlēs nav vecuma ierobežojumu, bet Starptautiskās federācijas tos var noteikt veselības vai drošības apsvērumu dēļ (piemēram, riteņbraukšanā, bobslejā, hokejā, u.c.).

Pirms piedalīšanās olimpiskajās spēlēs sportisti apsolās cienīt Olimpiskās vērtības un piekrīt, ka viņiem var tikt izdarīts dopinga tests jebkurā brīdī.

Sportistiem, kas vēlas piedalīties olimpiskajās spēlēs, jābūt ļoti labi sagatavotiem savā sporta veidā. Lai sasniegtu augstu līmeni, viņiem jābūt apveltītiem ar sacensību garu, kā arī vēlēšanos uzvarēt.

 

 

Olimpiskais ciemats

Visu Olimpisko spēļu laiku sportisti dzīvo Olimpiskajā ciematā.

Olimpiskais ciemats ir dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss. Tajā vienkopus apmetas sportisti un treneri un delegāciju oficiālās personas. 

Sākotnēji Olimpisko spēļu dalībniekiem pašiem nācās meklēt apmešanās vietu sacensību laikā. Sportisti dzīvoja viesnīcās, (Latvijas olimpieši 1924.g.), skolās, karaspēka kazarmās un pat uz kuģiem (1912.g. cariskās Krievijas komanda). Ar katru gadu palielinājās Olimpisko spēļu dalībnieku skaits, un piemērotu apmešanās vietu atrast kļuva aizvien grūtāk. Par galēju nepieciešamību bija kļuvusi sportistu nodrošināšana ar mājvietu. 

Pirmo reizi sportistus mēģināja izmitināt vienā vietā 1924.gada spēlēs Parīzē, kur bija iespējams uzcelt pagaidu mītnes. Īpāšs Olimpiskais ciemats tika uzcelts Losandželosas spēlēs, 1932.gadā. Kopš tā laika dzīvošana olimpiskajā ciematā kļuvusi par spēļu tradīciju. 

Sportistiem tiek nodrošināti apstākļi, lai pēc iespējas labāk sagatavotos startiem un būtu iespēja atpūsties. Vienā vietā ir pieejams viss, kas tiem nepieciešams: treniņu bāzes, veikali, pasta kantori, kinoteātri, kultūras centri, reliģiskās kulta vietas, interneta centri un  restorāni. Daudzo restorānu ēdienkartēm jābūt tādai dažādībai, lai apmierinātu piecu kontinentu sportistu prasības.

Olimpiskais ciemats ir lieliska vieta, lai iegūtu jaunus draugus visā pasaulē. 

Drošības nolūkos ciemata teritorija ir slēgta un to ļoti rūpīgi apsargā. Tajā iekļūt var tikai personas ar īpašu akreditāciju.

1932.gada spēlēs Losandželosā pie ciemata patrulēja kovboji, kas katru negaidītu viesi ķēra ar laso.

Sākotnēji Olimpiskajā ciematā dzīvoja tikai vīrieši, bet 1956.gadā ciematā apmetās arī sievietes.

1994. gadā Barselonā ASV basketbola izlases DREAM TEAM dalībnieki atteicās dzīvot olimpiskajā ciematā, taču 2004. gadā Atēnās arī NBA zvaigznes pakļāvās tradīcijas prasībām. 

Spēlēm beidzoties, Olimpiskajam ciematam sākas otrā dzīve - mītnes tiek pārdotas, nojauktas, izīrētas vai pielāgotas kādām citām vajadzībām.